Šogad pēc ilgāka pārtraukuma nolēmu atkal piedalīties Sabiedriskā monitoringa programmā. Citus gadus pētīju ķērpjus un orhidejas, bet šogad izlēmu pievērsties ūdeņiem, kā arī papētīt gliemju sugas. Tā nu devāmies izpētīt vietējo Korģes upīti.
Pēc metodikas vispirms būtu jāizpēta ūdens augi, bet... skatāmies, ka tādu nemaz nav. Tas, kas bildē izskatās zaļš, tie ir tikai koku lapu atspīdumi.
Pēc metodikas vispirms būtu jāizpēta ūdens augi, bet... skatāmies, ka tādu nemaz nav. Tas, kas bildē izskatās zaļš, tie ir tikai koku lapu atspīdumi.
Pēc apraksta sanāk - jo mazāk ūdensaugu, jo tīrāks ūdens. Vai tā arī ir?
Nākamais solis - ūdensdzīvnieku pētīšana. To dara tā - ar sietiņu smeļ upes grunti un sasmelto liek iekšā traukā ar ūdeni. Pirmajā brīdī izskatījās, ka upītē nemājo vispār nekāda dzīvība. Tomēr tik traki nebija.
Te daži guvumi.
Augšā ūdensēzelītis (vai, kā man viņš patīk!) un tie 3 garie īsti nezinu kas, bet varbūt maksteņu kāpuri bez mājiņām:
Nākamais solis - ūdensdzīvnieku pētīšana. To dara tā - ar sietiņu smeļ upes grunti un sasmelto liek iekšā traukā ar ūdeni. Pirmajā brīdī izskatījās, ka upītē nemājo vispār nekāda dzīvība. Tomēr tik traki nebija.
Te daži guvumi.
Augšā ūdensēzelītis (vai, kā man viņš patīk!) un tie 3 garie īsti nezinu kas, bet varbūt maksteņu kāpuri bez mājiņām:
Cauruļblakts:
Kaut kāda ūdensvabole, tik neizdodas man noteikt:
Bet šis radījums dabā ir tik ļoti sīks, ka izskatās vienkārši pēc peldoša gaiša punktiņa. Tikai palielinājumā skatoties, var ieraudzīt, ka tā ir maza "garnelīte", bet pareizais nosaukums pēc metodikā pievienotā noteicēja ir sānpelde.
Šis radījums gan neliekas diezko jauks, taču arī dēle pie upes tīrības noteikšanas krīt svarā:
Un te lielās ūdensspolītes mājoklis, kurā nu jau gan mitinās citi:
Sarēķinot visus ciparus par atrastajiem radījumiem, izrādās, ka arī pēc šī rādītāja ūdens kvalitāte ir augsta. Tas priecē. :)
